Noliktavas plānojuma piemērs mazam uzņēmumam

Neliela noliktava kļūst neefektīva nevis tikai tad, kad tajā pietrūkst vietas, bet tad, kad darbinieks katru pasūtījumu komplektē, meklējot preces vairākās vietās. Labs noliktavas plānojuma piemērs mazam uzņēmumam sākas ar preču kustības izpratni: kur krava nonāk, kur to pārbauda, kur glabā un pa kuru ceļu tā aiziet pie klienta vai uz ražošanu. Pat 50-100 m² telpā šo plūsmu var sakārtot tā, lai samazinātu liekus soļus, kļūdas un bojājumu risku.

Mazā uzņēmumā noliktava bieži pilda vairākas funkcijas vienlaikus. Tā var būt piegāžu pieņemšanas vieta, rezerves daļu krātuve, interneta veikala pasūtījumu komplektēšanas zona un izsniegšanas punkts. Tāpēc plānojums nav tikai jautājums par to, cik plauktu ievietot telpā. Tas ir darba organizācijas risinājums, kurā jāparedz droša pārvietošanās, piekļuve biežāk pieprasītajām precēm un iespēja augt bez pilnīgas telpas pārbūves.

Sākumpunkts - preču plūsma, nevis plauktu skaits

Pirms izvēlēties noliktavu plauktus, izmēriet telpu un fiksējiet visus elementus, kas ietekmē darbu: vārtus, durvis, logus, kolonnas, apkures ierīces, elektrosadales skapjus un evakuācijas izejas. Tikpat būtiski ir noskaidrot grīdas nestspēju, griestu augstumu un apgaismojuma izvietojumu. Augsta telpa pati par sevi nenozīmē, ka to drīkst pilnībā aizpildīt ar plauktiem - jānovērtē, kādā augstumā preces būs droši sasniedzamas un ar kādu tehniku tās tiks pārvietotas.

Nākamais solis ir sadalīt preču klāstu pēc aprites. A grupā parasti ir preces, kas tiek paņemtas katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. B grupā ietilpst regulāri pieprasītas pozīcijas, savukārt C grupā - sezonas, lēnas aprites vai rezerves preces. A grupas preces jānovieto vistuvāk komplektēšanas un izsniegšanas zonai, aptuveni vidējā augstumā. Smagas vienības glabā apakšējos līmeņos, bet vieglas un retāk vajadzīgas - augstāk.

Šī vienkāršā kārtība dod izmērāmu rezultātu. Darbiniekam nav jāstiepjas pēc smagas kastes no augsta plaukta un nav jāiet cauri visai telpai pēc detaļas, kuru izsniedz desmit reizes dienā.

Noliktavas plānojuma piemērs mazam uzņēmumam 80 m² telpā

Apskatīsim praktisku scenāriju. Uzņēmumam ir 80 m² taisnstūrveida telpa, aptuveni 8 x 10 metri, ar vārtiem vienā īsajā sienā. Uzņēmums saņem piegādes paletēs, bet klientu pasūtījumus pārsvarā komplektē kastēs un mazākās vienībās. Telpā strādā viens vai divi cilvēki, izmantojot palešu ratiņus un kāpnes, nevis iekrāvēju.

Pie vārtiem paredz 10-12 m² pieņemšanas un izsūtīšanas zonu. Šeit kravu īslaicīgi novieto pēc izkraušanas, pārbauda daudzumu un stāvokli, marķē un sagatavo ievietošanai plauktos. Šo laukumu nevajadzētu izmantot ilgstošai uzglabāšanai. Ja piegādes zona pastāvīgi ir aizņemta ar krājumiem, nākamā piegāde bloķēs gan durvis, gan darba plūsmu.

Gar abām garajām sienām izvieto metāla plauktu rindas. Sienas plaukti izmanto telpas perimetru, vienlaikus atstājot centrālo eju brīvai kustībai. Ja krājumi pārsvarā ir kastes, piemēroti ir daudzlīmeņu plaukti ar regulējamu plauktu augstumu. Ja daļu preču saņem un glabā uz paletēm, vienā sienā var paredzēt palešu plauktu sekciju. Nav obligāti visu noliktavu aprīkot ar vienu sistēmu - kombinēts risinājums bieži izmanto platību lietderīgāk.

Centrā atstāj galveno eju vismaz 1,2-1,5 metru platumā, ja pārvietošanās notiek ar cilvēku un palešu ratiņiem. Precīzs izmērs ir atkarīgs no ratiņu gabarītiem, kravas izmēra un pagriezienu vietām. Pārāk šaura eja sākotnēji ļauj iegūt vienu papildu plauktu moduli, taču ikdienā rada aizķeršanos, apgrūtina piekļuvi un palielina preču bojājumu risku.

Telpas aizmugurē, prom no piegādes vārtiem, izveido 8-10 m² komplektēšanas un iepakošanas zonu. Tajā novieto stabilu darba galdu, iepakojuma materiālus, svarus, etiķetes un vietu gatavajiem sūtījumiem. Ja pasūtījumu apjoms ir neliels, šī zona var atrasties pie vārtiem. Tomēr pie augstāka nosūtījumu biežuma ir ērtāk saglabāt atsevišķu darba virsmu, lai pieņemtās preces nesajauktos ar jau sagatavotajiem sūtījumiem.

Vienā stūrī paredz atgriezto vai neatbilstošo preču laukumu. Tam nav jābūt lielam, taču tam jābūt skaidri marķētam. Pretējā gadījumā atgrieztas preces nonāk starp pārdošanai gatavajām pozīcijām, un uzskaites kļūdas ir tikai laika jautājums.

Plauktu izvēle pēc kravas un darba veida

Plauktu kravnesība jāizvēlas pēc reālās slodzes uz katru plauktu līmeni, nevis pēc vienas kastes svara. Piemēram, ja vienā līmenī novieto 12 kastes pa 25 kg, nepieciešama vismaz 300 kg nestspēja ar atbilstošu drošības rezervi. Jāņem vērā arī visas sekcijas un grīdas slodze, īpaši tad, ja glabā metāla detaļas, instrumentus, šķidrumus vai citas blīvas kravas.

Regulējami metāla plaukti ir racionāla izvēle kastēm, detaļām un iepakojumiem dažādos izmēros. Tie ļauj mainīt plauktu līmeņu attālumu, kad sortiments mainās. Palešu plaukti ir piemēroti smagākām un standartizētām kravām, savukārt konsoles plaukti nepieciešami garām precēm - caurulēm, profiliem, dēļiem vai lokšņu materiāliem.

Mazā telpā nav vērts izvēlēties ļoti dziļus plauktus tikai lielākas ietilpības dēļ. Ja precei nevar piekļūt no abām pusēm, dziļākais krājums bieži paliek aizmugurē un tiek aizmirsts. Priekšplānā jābūt pārskatāmībai un pareizai krājumu rotācijai, nevis maksimālam kastu skaitam uz kvadrātmetru.

Marķējums veido kārtību, ko var uzturēt

Plaukti būs efektīvi tikai tad, ja katrai precei ir skaidra adrese. Praktisks marķējums sastāv no zonas, plauktu rindas, sekcijas un līmeņa, piemēram, A-02-03. Šo kodu izmanto gan uz plaukta, gan noliktavas uzskaites sistēmā, gan komplektēšanas sarakstā. Pat vienkārša izklājlapa ar atrašanās vietām ir labāka par paļaušanos uz darbinieka atmiņu.

Uz plauktu galiem izvietojiet redzamus zonas apzīmējumus. Mazām precēm izmantojiet kastes vai plastmasas konteinerus ar etiķetēm. Vienā nodalījumā nevajadzētu glabāt vairākus vizuāli līdzīgus artikulus bez skaidras atdalīšanas, jo tas palielina nepareizi nokomplektētu pasūtījumu iespēju.

Preces ar derīguma termiņu, sezonas sortimentu vai regulāri papildināmiem krājumiem jāorganizē pēc principa “pirmais iekšā, pirmais ārā”. Tam vajadzīga fiziska loģika: jaunā piegāde nonāk aiz iepriekšējā krājuma vai citā skaidri noteiktā vietā. Ja telpa to neļauj, krājumu rotāciju jāvada disciplinēti uzskaitē.

Drošības prasības nedrīkst atstāt pēdējā vietā

Noliktavas plānojums ir arī darba drošības jautājums. Plaukti jāmontē uz līdzenas pamatnes un, ja sistēmas specifikācija to paredz, jānostiprina pie grīdas vai sienas. Nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto kravnesību, bet smagākās preces vienmēr jānovieto zemākajos līmeņos. Kravu nedrīkst izvirzīt ejā vai novietot tā, lai tā varētu noslīdēt.

Evakuācijas ceļi, ugunsdzēsības aprīkojums un elektrosadales skapji jāatstāj brīvi pieejami. Eju un darba zonu marķējums uz grīdas ir lietderīgs arī mazā noliktavā, jo tas uzreiz parāda, kur nedrīkst novietot pagaidu kravu. Labs apgaismojums pie plauktu rindām un komplektēšanas galda samazina gan kļūdas, gan negadījumu iespēju.

Ja noliktavā izmanto kāpnes, izvēlieties stabilu modeli ar neslīdošām pakāpēm un rokturi, nevis improvizētu paliktni vai krēslu. Savukārt palešu ratiņiem jābūt pietiekamai vietai, lai kravu varētu pagriezt bez straujiem manevriem pie plauktiem.

Plānojiet vietu izaugsmei, bet nepārmaksājiet par tukšumu

Bieža kļūda ir aizpildīt telpu līdz pēdējam brīvajam metram jau pirmajā dienā. Noliktavai nepieciešama rezerve piegāžu pīķiem, sezonas krājumiem un īslaicīgiem projektiem. Saprātīgs mērķis ir atstāt daļu plauktu vietu un grīdas laukuma elastīgai izmantošanai, īpaši, ja sortiments mainās.

Vienlaikus nav jēgas iegādāties lielu palešu sistēmu nākotnes vajadzībām, ja pašlaik kravas tiek glabātas nelielās kastēs un telpā nav iekrāvēja. Izaugsmei jābūt plānotai pa posmiem: sākumā modulāri plaukti, pēc tam papildu sekcijas, konteineri vai specializētas glabāšanas zonas. Šāda pieeja ļauj saglabāt ieguldījumu lietderīgu.

HOLDORS palīdz izvērtēt telpas parametrus, kravu veidu un darba plūsmu, lai plauktu sistēma, darba galdi un transportēšanas aprīkojums darbotos kā vienots risinājums. Pareizi izplānota noliktava nav statiska telpa - tā ir kārtīga darba vide, kuru iespējams pielāgot uzņēmuma ikdienai un nākamajam attīstības solim.